Rīgas vēsturisko ēku īpašnieki var pieteikties līdzfinansējumam ēku atjaunošanai 2022.gadam

Rīgas domes Īpašuma departaments rīko konkursu “Rīgas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai”, un tajā kultūrvēsturisko ēku atjaunošanai Rīgā iespējams saņemt 50% lielu līdzfinansējumu. Tas attiecas uz ēku ārējo konstrukciju – sienu, jumtu, balkonu, durvju, logu, vārtrūmju un citu arhitektonisko elementu atjaunošanu.

Lielā programma:

Kultūras pieminekļa restaurācijai un atjaunošanai ne vairāk kā 20 000 eiro.

Kas sevī var ietvert –  Fasādes atjaunošanu, Jumta seguma nomaiņu, Fasādes visu logu maiņu

Mazā programma:

Kultūras pieminekļa elementa – būvamatniecības izstrādājuma restaurācijai un atjaunošanai ne vairāk kā 5 000 eiro.

Kas sevī var ietvert – Logi, Balkoni, Durvis, Lieveņi, Arhitektoniskie elementi

Kā saprast vai Jūsu ēka ir kultūras piemineklis?

Lai pieteiktos līdzfinansējuma saņemšanai Jūsu ēkai ir jābūt:

1. Valsts vai vietējas nozīmes piemineklim (meklē šeit – www.mantojums.lv )

• Atrodas apbūves aizsardzības teritorijās un uzbūvēta līdz 1940. gadam ( https://atjauno.riga.lv/kulturvesturiskas-majas/ )  

Kādus speciālistus vajag piesaistīt, lai sagatavotu konkursam nepieciešamos dokumentus? Kur meklēt informāciju par viņiem?

Lielajai programmai:

lai sagatavotu projekta dokumentāciju jāpiesaista šādi speciālisti:

• sertificēts būvinženieris ar tiesībām veikt ēku tehnisko apsekošanu;
• sertificēts arhitekts;
• būvdarbu veicējs vai sertificēts būvinženieris ar tiesībām nodarboties ar būvniecības tāmju sastādīšanu, lai sastādītu projektā paredzēto darbu tāmi.

Lai izpildītu būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, ir jānoslēdz līguma ar būvdarbu veicēju, kurš atbilstoši Būvvaldes noteiktām prasībām iesniedz dokumentus attiecīgas atzīmes saņemšanai būvatļaujā vai apliecinājuma kartē.

Informāciju par sertificētiem būvinženieriem var atrast Latvijas Būvinženieru savienības mājas lapā: http://www.buvinzenierusavieniba.lv/sertificetie-specialisti

Informāciju par sertificētiem arhitektiem var atrast Latvijas arhitektu savienības mājas lapā: https://www.latarh.lv/las/vispareja-informacija/ (skatīties LAS Arhitektu datu bāze)

Būvdarbu veicējs ir būvkomersantu reģistrā reģistrēta komercsabiedrība, kurai ir tiesības veikt projektā paredzētos būvdarbus.

Mazajai programmai:

1. gadījumā, ja projektā paredzētie darbi tiek veikti, pamatojoties uz būvprojektu, tad pieaicināmie speciālisti neatšķirsies no Lielajai programmai minētiem.
2. gadījumā, ja projektā paredzēto darbu veikšanai būvprojekts nav nepieciešams, tad projektā paredzēto darbu apraksts  tiek veidotos kā darbu atbilstošas jomas eksperta – Latvijas amatniecības kameras (turpmāk – LAK) sertificēta amata meistara vai biedrības “Latvijas restauratoru Biedrība” (turpmāk – LRB) sertificēta restauratora-speciālista vai restauratora-meistara slēdziens par nepieciešamiem darbiem izstrādājuma saglabāšanai un to veikšanas programma informāciju par minētiem speciālistiem var atrast: par LAK sertificētiem meistariem šeit: http://www.lak.lv/pub/?id=77, par LRB sertificētiem restauratoriem šeit: http://www.restauratorubiedriba.lv/lv/biedri

arī AMI šajā gadījumā var sagatavot ne tikai arhitekts, bet speciālists, kurš gatavo darbu aprakstu.

Kur noskaidrot un kā noskaidrot kādas atļaujas vai saskaņojumi ir nepieciešami konkrētiem darbiem?

Būvniecības kontroles funkciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Rīgas pilsētā veic Rīgas pilsētas Būvvalde:
Klientu apkalpošanas centrs:

Tālrunis: 67105800, e-pasts: buvvalde@riga.lv, mājas lapa: www.rpbv.lv
Adrese: Amatu iela 4, Rīga, LV-1050.

Attiecībā uz ēkām, kurām ir noteikts kultūras pieminekļa statuss, vai kuras atrodas valsts aizsargājamo pilsētbūvniecības teritoriju robežās, papildus kontroli veic un atļaujas darbu veikšanai izsniedz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija:

Adrese: Mazā Pils iela 19, Rīga, LV-1050
Tālrunis: 2890 8600 – Tele 2
67 22 92 72 – CSC Telecom (lūgums pārliecināties, ka Jūsu operatora tarifu plānā zvani uz šo tīklu nav par paaugstinātu maksu)
vkpai@mantojums.lv
www.mantojums.lv

Klientu apkalpošanas centrs:
Rīgā, Pils ielā 20, pirmajā stāvā Pirmdien 10:00 -18:00 Otrdien, trešdien, ceturtdien 10:00 -15:00, Piektdien  10:00 -14:00.

Kāpēc Lielajai programmai iesniedz ēkas tehniskās apsekošanas atzinums un kāds no nolikumā minētiem atzinumu veidiem būtu jāgatavo?

Konkursa nolikuma prasība iesniegt ēkas tehniskās apsekošanas atzinumu ir vērsta uz to, lai pašvaldība kā atbalsta sniedzējs pārliecinātos, ka paredzētie saglabāšanas darbi tiek veikti ēkā, kurai ir noteikta atbilstība Būvniecības likuma 9.pantā noteiktām būvei izvirzāmām būtiskām prasībām. Ja atzinumā ir norādes par ēkas neapmierinošu vai avārijas tehnisko stāvokli, tad projekts netiks atbalstīts, izņemt gadījumus, kad atzinumā minēto trūkumu novēršana ir paredzēta iesniegtajā projektā un pēc tā realizēšanas tie tiks pilnībā novērsti.

Būvju tehniskās apsekošanas atzinumi (tehniskās apsekošanas atzinums vai tehniskās izpētes atzinums vai vizuālās apskates atzinums), ir tipveida dokumenti, kurus sagatavo atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 405-15 “Būvju tehniskā apsekošana” (MK 30.06.2015. noteikumi nr. 337). Atzinumā attiecīgi jābūt norādēm par ēkas atbilstību Būvniecības likuma 9.pantā noteiktām būtiskām prasībām. Konkursam var iesniegt jeb kuru no iepriekš minētiem atzinumu veidiem.

Kas ir arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija? Kā to sagatavot?

Arhitektoniski – mākslinieciskā inventarizācija (AMI) tiek veikta, lai noskaidrotu objektu kultūrvēsturisko vērtību kā arī atsevišķu tajā esošo daļu vērtību un nozīmi.

AMI veikšanu var pieprasīt Rīgas Kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļa būvatļaujā vai citos dokumentos, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu par ēku tālāku izmantošanu, pārveidošanu vai nojaukšanu. Izpētes veikšanu var pieprasīt arī Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija vai pasūtīt objekta īpašnieks pēc savas iniciatīvas. Arhitektoniski – māksliniecisko inventarizāciju var veikt arhitekti, mākslas vēsturnieki vai arī projektēšanas biroji ar pieredzi ēku restaurācijā vai vēsturisko celtņu izpētē. Plašāka informācija: http://www.rpbv.lv/kulturas-pieminekli

Konkursa ietvaros AMI tiek izmantota, lai novērtētu projektu pēc konkursā noteiktiem kritērijiem pieminekļa oriģinālās saglabāšanās pakāpes noteikšanai.

AMI nav derīguma termiņa, tāpēc konkursā var iesniegti arī tādu dokumentu, kurš tika sagatavots iepriekšējo projektu vajadzībām. Par nolikuma prasībām atbilstošu tiks atzīta arī arhitektoniski – mākslinieciskā izpēte. Gadījumā, ja ēkai nav veikta AMI un normatīvie akti un/vai kontrolējošo institūciju lēmumi neparedz to obligāti veikt, tad konkursam var iesniegt arī atbilstošas pieredzes un kvalifikācijas arhitekta vai mākslas vēsturnieka atzinumu tikai par to pieminekļa daļu, kurā tiks veikti projektā paredzētie darbi, un kurā tiks sniegts vērtējums par oriģinālās substances saglabāšanās pakāpi pirms un pēc projektā paredzēto darbu veikšanas atbilstoši nolikumā noteikto kritēriju prasībām.

Kādas ir būvdarbu tiešās izmaksas?

Tiešās būvdarbu izmaksas tiek noteiktas atbilstoši Ministru kabineta 03.05.2017.noteikumu Nr.239 “Būvizmaksu noteikšanas kārtība” (Noteikumi).

Noteikumi paredz, ka tiešās izmaksas – izmaksas, kas saistītas ar būvdarbu aprakstā norādīto pasākumu izpildi un tās ir:

1) būvizstrādājumu, ar būvdarbu izpildi saistīto būvizstrādājumu iegādes izmaksas, ieskaitot transporta izmaksas to nogādei līdz būvobjektam, sagādes izmaksas, būvizstrādājumu tirgus cenas, importa operāciju nodokļus, iepakojuma izmaksas (tai skaitā tā utilizēšanas izmaksas vai atpakaļnodošanas ieņēmumus), kā arī būvražošanas procesa zudumus un normēto izlietojumu;

2) būvdarbu izpildei nepieciešamās darbaspēka izmaksas;

3) valsts noteiktos būvdarbu veicēja nodokļus un nodevas, kas saistīti ar būvdarbu aprakstā norādīto pasākumu izpildi, izņemot pievienotās vērtības nodokli;

4) būvmašīnu, ierīču, mehānismu un palīgiekārtu nomas vai ekspluatācijas izdevumus, kā arī to nolietojumu (amortizācijas izmaksas).

Kādi būvniecības dokumenti jāgatavo, lai atjaunotu fasādi, nomainītu, logus, salabotu jumtu, veiktu citus darbus ēkā?

Projekta būvniecības dokumentācija ir atkarīga no tā, kādi darbi ēkā ir paredzēti un cik lielā apjomā. Pēc objekta apsekošanas sertificētais būvinženieris sastāda projekta mērķa sasniegšanai veicamo pasākumu sarakstu un atkarībā no tā arhitekts izvērtē, kādas būvniecības metodes un risinājumi būtu jāpielieto no atbilstoši tam sagatavo tehnisko dokumentāciju – krāsu pasi, apliecinājuma karti ar būvprojektu minimālā sastāvā vai būvprojektu minimālā sastāvā būvatļaujas saņemšanai un turpmākai pilna būvprojekta izstrādei. Lai piedalītos konkursā visos tajos gadījumos, kad būvdarbu veikšanai tiek izstrādāts un būvvaldē saskaņots būvprojekts, uz projekta iesniegšanas brīdi apliecinājuma kartē vai būvatļaujā jābūt atzīmei par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi – to var saņemt pēc darbu veicēja izvēles un līguma noslēgšanas par darbu veikšanu.


Kādus darbus var pieteikt konkursam Lielajā programmā?

Liela programmā tiek atbalstīti projekti to ēku daļu – fasādes un/vai jums, saglabāšanas darbiem, kuras ir redzamas no publiskās ārtelpas uz attiecīgi būs apskatāms arī veikto darbu rezultāts. Projekta ietvaros var pieteikt arī iepriekš minēto daļu atjaunošanu dažādās kombinācijās (piemēram, fasāde un jumts vai divas ēkas fasādes). Darbi tiek uzskatīti par vienu projektu, neatkarīgi no pieteiktā apjoma.

Kādus darbus var pieteikt konkursam Mazajā programmā?

Mazajā programmā var pieteikt tādu ēkas konstruktīvo elementu saglabāšanas darbus, kuri ir redzami no publiskās ārtelpas un ir ēkas arhitektoniski – mākslinieciskā veidola elements, piemēram, logi, balkoni, erkeri, portāli, kolonnas, fasāžu skulptūras utml. Vairāki elementi uz vienas ēkas veido vienu projektu.

Kā izpildīt prasību par projekta rezultātu ir pieejamību publiskai apskatei?

Prasība, lai piemineklis būtu pieejams sabiedriskai apskatei nozīmē to, ka projekta rezultāts atrodas tajā ēkas daļā, kura ir brīvi pieejama apskatei no publiskās ārtelpas – ielām, laukumiem, skvēriem, vai atrodas tajā ēkas daļā, kura ir publiski pieejama apmeklējumiem vai apskatei, līdzīgi kā muzejs – piemēram kulta ēka, kura ir atvērta apskatei un apmeklējumiem katru dienu. Ja ēka atrodas pagalmā vai ir paredzēta pagalma fasādes atjaunošana, tad publiskās pieejamības prasība šādā gadījumā ir izpildīta tikai gadījumā, ja ieeja pagalmā ir brīva vai arī ja ir vārti, tad tiem līdzīgi kā muzejā jābūt atvērtiem katru dienu vismaz dienas laikā. Informatīvā plāksnīte par pašvaldības atbalstu jāizvieto tā, lai tā būtu redzama no publiskās ārtelpas un ar norādi uz apskatāmo objektu.