Arhitektūra ir mākslas veids, kas rada telpisku vidi, kurā notiek cilvēka dzīves procesi. Tā ir arī celtņu un dabas objektu kopums, kas veido šo vidi. Arhitektūra ietver gan materiālās kultūras, gan mākslas vērtības. Arhitektūrai raksturīgās kvalitātes — funkcionālā, konstruktīvā, mākslinieciskā (lietderība, izturība, skaistums) — atrodas dialektiskā mijiedarbībā, noteiktā vēstures periodā veidojot arhitektūras stilu

Arhitektūras elementu apzīmējumi:

Aila
Caurums, atvērums sienā logiem vai durvīm

Antablaments
Ordera vainagojošā horizontālā sastāvdaļa, ko balsta kolonnas vai pilastri

Arhitrāvs
Nesošā sija. Parasti atrodas tieši virs kolonnu kapiteļiem. Klasiskajā arhitektūrā – antablementa trešā, apakšējā sastāvdaļa. Doriskajā un toskānas orderī arhitrāvam ir gluda virsa, joniskajā un korintiskajā – viena vai vairākas izvirzītas joslas – fascijas

Arkatūra
Nelielu dekoratīvu arku rinda

Atika
Zema, dekoratīva siena virs vainagojošās dzegas. Ēkas stāvs, kurš atrodas virs vainagojošās dzegas

Balustrāde
Balkona, terases, jumta malas u. c. nožogojums, kas sastāv no balustriem un horizontālas margas

Balustrs
Balustrādes elements nelielas apaļas kolonnas vai stilizētas vāzes veidā

Bastions
Plānā piecstūrains, uz priekšu izvirzīts, no zemes veidots nocietinājums artilērijas sānuguns izvietošanai. Bastioni tika būvēti no 16. gs. vidus līdz 19. gs. vidum

Bāze
Profilēts kolonnas, pilastra, staba pamats

Cokols
Celtnes, pieminekļa vai nožogojuma redzamā arhitektoniski izceltā pamatne

Dentikuli
Zobiņi, neliela paralēlskaldņa formas izcilņu rinda, zem dzegas vai zem sadalošām joslām

Doriskais orderis
Masīvākais, smagnējākais orderis. Kolonnām nav bāzes, to stāvā iegrieztas seklas kanelūras, kapitelis ir vienkāršs , divdaļīgs. Trīsdaļīgā antablementa frīzē mijkārtoti dekoratīvi triglifi un metopas, ko nereti rotā skulpturāli ciļņi

Dzega
Sienu vainagojošā josla, kas atdala sienu no jumta un pasargā sienu no nokrišņiem. Tā var būt arī sienu sadaloša starp diviem stāviem, virs logiem un durvīm

Erkers
Vairāku stāvu augstumā uz āru izvirzīta ieapaļa vai stūraina izbūve ēkas ārsienā, kas nesniedzas līdz zemei

Esplanāde
Neapbūvēta teritorija ap cietoksni, kas kalpo aizsardzības vajadzībām

Fahverks
Būvveids, kad sienu koka karkasu aizpilda ar ķieģeļu mūrējumu vai citu materiālu

Festons
Skurpturāls cilnis, kurā attēlota galos iekārta ziedu, augļu un lapu vītne

Frīze
Klasiskajā orderī – ornamentāli dekoratīva josla antablamenta vidusdaļā. Ornamentāli dekoratīva josla sienas augšdaļā vai lejas daļā (pie grīdas)

Frontons
Fasādes elements trīsstūra, pusloka, segmenta vai citā formā. Radies orderu arhitektūrā kā divslīpju jumtgale

Herma
Četrskaldņu stabs, kura augšdaļu noslēdz skulpturāli veidota galva vai krūšutēls.Senajā Grieķijā tie kalpojuši kā robežzīmes vai ceļa rādītāji un tos vainagoja dieva Hermesa tēls (no tā cēlies hermas nosaukums)

Jonika, Olinājums
Ornamentāls motīvs jonikā un korintiskā ordera kapiteļos un dzegās. Sastāv no liektiem veidojumiem, kam ir olai līdzīga forma un ko ietver valnītis. Šie veidojumi mijas ar smailām, lejup vērstām stilizētām lapām

Joniskais orderis
Orderis, kas izceļas ar slaidām proporcijām un izsmalcinātām detaļām. Kolonnai ir bāze, tās stāvā iegrieztas dziļas kanelūras, kapitelim raksturīgas divgalu volūtas. Arhitrāvs sadalīts horizontālās joslās – fascijās, frīzi parasti rotā bareljefu josla

Kanelūras
Gropes, rievtekas, visbiežāk pilastrā vai kolonnas stāvā.Doriskā ordera kolonnā kanelūras saskaroties veido asu stūri, bet joniskā ordera kolonnā tās nodalītas ar šauru joslu

Kapitelis
Vertikālu balstu (kolonnas, pilastra, staba) vainagojums

Kartuša
Ornamentāla kompozīcija vairoga vai tīstokļa veidā ar bagātīgu ornamentālu ierāmējumu. Kartušas parasti izmantoja, lai dekorētu ieeju pilī. Plaši izplatītas 16. – 18. gs.

Konsole
No sienas virsmas izvirzīts, ar vienu galu sienā iespīlēts konstruktīvs balstelements. Dekoratīvajā mākslā un arhitektūrā mēdz būt volūtas vai akanta lapas formā

Korintiskais orderis
Līdzīgs joniskajam orderim, atšķiras ar bagātīgāku, akanta lapām dekorētu kapiteli

Kronšteins
Konsole,kura nav nesoša, kam ir vairāk dekoratīva nozīme

Kurtīne
Taisna zemes vaļņa (cietokšņa sienas) daļa starp bastioniem. Tajā var būt izveidoti pagrabi, noliktavas vai kazemāti

Lizēna
Plakans izvirzījums sienā šauras vertikālas joslas veidā. Atšķirībā no pilastra, lizēnai nav kapiteļa un bāzes. Lizēna var būt gan konstruktīvs gan dekoratīvs elements

Lodžija
Vaļēja galerija, kas piekļaujas ēkai; telpa, kurai ārsienas vietā ir kolonāde vai arkāde

Linete
Arkveida aila vai niša, parasti horizontāli norobežota no apakšas. “Aklas” linetes bieži rotā skulptūras, gleznojumi u. tml.

Mansarda jumts
Lauztas formas jumts ar lēzenu augšējo un stāvu apakšējo virsmu. Mansarda jumtā parasti izbūvē dzīvojamās telpas ar logiem stāvajā jumta plaknē. Šā jumta tipa autors ir franču arhitekts F.Mansart (1598. – 1666.)

Maskarons
Skulpturāls dekoratīvs elements cilvēka sejas vai dzīvnieka galvas veidā, bieži ar fantastiski stilizētu noskaņu. Izmanto arī lietus ūdens novadīšanai no jumtiem (caur briesmoņa atvērto muti)

Mezonīns
Nepilns stāvs starp diviem celtnes stāviem. Parasti izmanto saimnieciskām vajadzībām. Stāvs jumta izbūvē. Tas atrodas ēkas centrā un ir ar atsevišķu divslīpju jumtu. Sastopams 19.gs. mazstāvu koka vai mūra apbūvē

Modiljons
Konsole burta “S” veidā ar volūtām. Balsta dzegu vai citu izvirzītu arhitektonisku elementu

Orderis
Nesošo un balstīto arhitektonisko elementu kārtojums noteiktā mākslinieciskā sistēmā. Ordera galvenās sastāvdaļas ir antablements, kolonnas un pamatne (pamatne var nebūt). Klasiskajā arhitektūrā izšķir senajā Grieķijā radušos dorisko, jonisko un korintisko orderi, un senajā Romā radušos toskānas un kompozīto orderi.Klasiskās arhitektūras orderi izmantoti arī renesanses, baroka, klasicisma, eklektisma, historisma un mūsdienu arhitektūrā. Renesanses un baroka arhitektūrā bieži lietoja lielo orderi

Parapets
Ne visai augsta aizsargsiena, kas norobežo jumtu, terasi, kāpnes, balkonu

Pilastrs
Izvirzījums ar taisnstūrveida šķērsgriezumu sienas virsmā, parasti veidots pēc ordera kolonnas uzbūves shēmas. Pilastrs var būt gan dekoratīvs gan konstruktīvs (sienu stiprībai) elements

Pildrežģis
Būvveids, kad sienu koka karkasu aizpilda ar ķieģeļu mūrējumu vai citu materiālu

Portāls
Arhitektoniski vai skulpturāli veidota ieeja ēkā

Portiks
Pārsegta telpa aiz kolonādes vai arkādes. Parasti izvieto pirms galvenās ieejas ēkā

Rizalīts
Uz priekšu izvirzīta ēkas daļa visā tās augstumā

Rokajs
Rokko stila galvenais ornaments, kas apvieno gliemežvāka daļas, akanta lapas un dažādas līknes asimetriskā, fantastiskā kompozīcijā

Rusts
Četrstūrveida akmens ar rupji tēstu virsmu. Rupji tēstas akmens virsmas imitācija apmetumā. Plaši izmantoja renesanses un baroka arhitektūrā

Sandriks
Arhitektoniska detaļa virs logu vai durvju ailām dzegas fragmenta vai frontona veidā

Tektonika
Celtnes konstruktīvās uzbūves mākslinieciski vispārināts atveids, kas bieži izpaužas arhitektoniskajā kompozīcijā

Timpanons
Frontona vidējā plakne, kuru no visām pusēm norobežo profilētas dzegas

Volūta
Arhitektoniski dekoratīva detaļa spirālveida ievijuma formā

Zelmenis
Divslīpju jumtu noslēdzoša siena. Atšķirībā no frontona zelmini neaptver dzegas

Rozete
Stilizēts puķes veidā, noapaļots dekoratīvs elements, ko sākuši izmantot skulptūras objektos kopš antīkās pasaules laikiem, sākotnēji bēru stēlu noformēšanā. Rozete kā celtnes fasādes dekoratīvais elements Latvijā ir visai izplatīta – gan historicisma, eklektikas un Jūgenda celtnēs, gan dažu XX gadsimta piecdesmito gadu sākuma pieticīgajā dekorā (vairāku Rīgas skolu fasādēs). Iespējams, tādēļ, ka tajā tika veikli apvienots tautisks un izplatīts “četrlapja zieda aplī” motīvs, kas atkārtots lietišķās māklas izstrādājumos, tai skaitā adījumos, gobelēnos un keramikā